Palielināt pārstrādi, samazināt noglabāšanu poligonos un ierobežot pārtikas atkritumus

15/3/2017

Pārstrādājamo atkritumu daļai jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 70% 2030. gadā, - norādīts otrdien pieņemtajā tiesību aktu projektā. Tāpat Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas līdz 5% samazināt to atkritumu daļu, kas tiek apglabāta poligonos un nopietni ietekmē vidi, kā arī par 50% samazināt pārtikas atkritumu daudzumu līdz 2030. gadam. Tagad EP sāks sarunas ar ES Padomi.

2014. gada statistika liecina, ka 44% no visiem sadzīves atkritumiem Eiropas Savienībā (ES) tiek pārstrādāti vai kompostēti. Salīdzinot, 2004. gadā tas bija tikai 31%. Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50% no atkritumiem.

“Šodien Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu parādīja, ka tic pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs nolēmām atjaunot ambiciozo atkritumu pārstrādes palielināšanas un noglabāšanas samazināšanas mērķi saskaņā ar Eiropas Komisija sākotnēji piedāvāto 2014. gadā,” noradīja EP ziņotāja Simona Bonafè (S&D, Itālija).

“Pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā varētu pieaugt vēl par 50% nākamo 15 gadu laikā. Lai mainītu šo tendenci, mums jāpieņem aprites attīstības modelis, kas materiālus un to vērtību notur apritē, un ir vienīgais risinājums, kas apvieno ilgtspēju ar ekonomisko izaugsmi,” viņa sacīja.

“Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai - lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu,” viņa piebilda.

Atkritumi un iepakojuma atkritumi

Līdz 2030. gadam vismaz 70% no tā dēvētajiem sadzīves atkritumiem (mājsaimniecības un mazie biznesi) būtu jāpārstrādā vai jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, proti, pārbaudītiem, tīrītiem un salabotiem, uzsver Eiropas Parlamenta deputāti. Eiropas Komisija piedāvāja 65%.

Iepakojuma materiāliem, piemēram, papīram, kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 80% normu līdz 2030. gadam, katrai materiālu grupai nosakot vidus termiņa (2025. gada) mērķi.

Atkritumu noglabāšana poligonos

Likumprojekts ierobežo poligonos noglabājamo atkritumu daļu līdz 10% 2030. gadā. Eiropas Parlamenta deputāti ierosina samazināt to līdz 5%, lai gan ar iespējamu piecu gadu pagarinājumu, noteiktos apstākļos, tām dalībvalstīm, kurās poligonos noglabāto atkritumu daudzums 2013. gada bija lielāks par 65% no to kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.

Pārtikas atkritumi

Tiek lēsts, ka pārtikas atkritumu apjoms Eiropas Savienībā sasniedz 89 miljonus tonnu vai 180 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta Eiropas Savienības pārtikas atkritumu samazināšanas mērķi par 30% līdz 2025. gadam un par 50% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2014. gadu. Viņi piedāvā līdzīgu mērķi arī jūru piesārņojošajiem atkritumiem.

2014. gadā Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija faktiski neapglabāja poligonos mājsaimniecību un mazo uzņēmumu radītos atkritumus, kamēr Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Latvijā un Maltā ¾ šādu atkritumu tika apglabāti poligonos.

Kaut atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā pēdējās dekādēs būtiski uzlabojusies, joprojām poligonos tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazo biznesu radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta. Situācija ES dalībvalstīs būtiski atšķiras.

Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana pozitīvi ietekmētu vidi, klimatu, sabiedrības veselību un ekonomiku.

Kā daļu no Eiropas Savienības pārejas uz aprites ekonomiku Eiropas Komisija sagatavoja četrus likumdošanas priekšlikumus ar jauniem atkritumu apsaimniekošanas mērķiem attiecībā uz atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un noglabāšanu.

Priekšlikumi arī pastiprina ES prasības atkritumu prevencijā un ražotāju atbildībai, kā arī racionalizē definīcijas, ziņošanas prasības un uzskaites metodes.

 

Papildu informācija: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2017/mar_jaunumi/atkritumi.html

Informāciju sagatavoja:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā